Lībiešu upuralas

Alas un atsegums Burtnieku svītas smilšakmeņos. Senāk bijusi viena ala ar diviem atzariem, taču lielā ieejas zāle sabrukusi 19. gadsimtā, un tagad ir divas alas, starp kuru ieejām ir daži metri.
Lielākā Lībiešu Upurala - 46 m gara, ilgi tika uzskatīta par garāko Latvijā. Dziļumā ala ir ļoti šaura. Pie ieejas ala sadalās, lai pēc dažiem metriem atkal apvienotos. Alas platums 2 m, augstums 1,9 m.
Mazākā Lībiešu Upurala - 19,5 m gara. Platums 1,5 m, augstums 2 m. Ala ir ļoti iespaidīga, par spīti nelielajai ieejai, sienās seni uzraksti. Alā visvecākais Latvijā datētais uzraksts - 1664. gads (2 vietās) un 1667.g.

1973. gadā J. Urtāns atklāja, ka šeit no 14. līdz 19. gs. ziedots. Viņš alas sienās atrada senās maģijas zīmes - lietuvēna krustus, Jumja zīmes, taisnos un slīpos krustus un citas. Tie bija pirmie arheoloģiskie izrakumi Latvijas alā. Kultūrslānī atrada 628 ziedotās monētas un 35 senlietas. Alas griestos "skursteņi" - īpatnēji, acīmredzot dabiskas izcelsmes iedobumi griestos, vairākus metrus dziļi un tikai ap 10 cm diametrā.